Nozīmes meklēšana pēc tuva cilvēka aiziešanas

Sestā sēru stadija - nozīmes meklēšana. Nevis pārlēkt sāpēm, bet saglabāt mīlestību un pilnvērtīgi dzīvot pēc tuvinieka nāves.

Iepriekš esmu rakstījusi par piecām sēru stadijām jeb emociju spektru, kam cilvēks var iziet cauri pēc zaudējuma. Šīm piecām stadijām David Kessler, nāves un sēru atbalsta speciālists, ir pievienojis arī sesto – nozīmes meklēšanu. Viņš savulaik pats ir strādājis kopā ar Elisabeth Kübler-Ross, piecu sēru stadiju autori.

Jau savas grāmatas pirmajās lappusēs Kessler raksta, ka ar piekto stadiju – samierināšanos – īsti nepietiek: “Ja mēs sev ļaujam pilnībā ieiet šajā būtiskajā un dziļi nozīmīgajā sestajā sēru posmā – jēgas meklējumos –, tā mums dod iespēju pārvērst sēras par kaut ko citu: par ko bagātīgu un piepildītu.”

Šī stadija nav par sāpju izzušanu. Tā nav arī mērķis, līdz kuram noteikti ir jānonāk. Tā ir iespēja – kas ar laiku, ja un kad cilvēks tam ir gatavs – var palīdzēt sēras pārvērst par daļu no mīlestības stāsta, kas turpinās citā formā.

Kā var izskatīties nozīmes meklēšana pēc tuva cilvēka aiziešanas?

❗Pirms iedziļināšanās šajā jautājumā, ir svarīgi saprast, ka nozīmes meklēšana nevar sākties uzreiz pēc zaudējuma. “Meklēt nozīmi” nenozīmē pārlēkt pāri savām sērām. Tas nav veids, kā ignorēt zaudējumu vai nejust sāpes.

📚 David Kessler savā grāmatā raksta: "Kad man cilvēki jautā: “Kur man meklēt nozīmi? Nāvē? Zaudējumā? Notikumā? Aizgājušā cilvēka dzīvē? Vai arī man jāmēģina atrast nozīme manā pašā dzīvē pēc zaudējuma?” Mana atbilde ir: jā, jā, jā, jā un jā. Tu vari atrast nozīmi tajā visā, un tas tevi aizvedīs pie dziļākiem jautājumiem un dziļākām atbildēm.”

📝 Viņš apraksta dažus veidus, kā nozīmes meklēšana mūsu dzīvē var izpausties:
🔸 izjūtot pateicību par kopā pavadīto laiku;
🔸 atrodot veidus, kā aizgājušo cilvēku pieminēt un godināt;
🔸 apzinoties dzīves īsumu un vērtību — šis notikums var kļūt par atspēriena punktu nozīmīgām pārmaiņām vai dzīves pagrieziena brīdim.

💛 Nozīme rodas tajā brīdī, kad esam atraduši veidu, kā uzturēt savu mīlestību pret šo cilvēku arī pēc viņa nāves, vienlaikus pilnvērtīgi turpinot dzīvot savu dzīvi.