Piecas sēru stadijas – kā tās palīdz saprast mūsu emocijas

Sēras ir sarežģīts un dziļi personisks process, kas katram var izpausties atšķirīgi. Kad mēs piedzīvojam zaudējumu, emocijas var būt intensīvas, haotiskas un neparedzamas. Lai gan bieži tiek runāts par piecām sēru stadijām, svarīgi saprast, ka ne visi piedzīvo visas stadijas un tās nenotiek noteiktā secībā. Katram cilvēkam ir savs sēru ceļš, un tas ir pilnīgi normāli.

Vai esat dzirdējuši par 5 sēru stadijām? Apskatīsim tās kopā, lai labāk izprastu, kādas emocijas var rasties zaudējuma brīdī.

"Šīs stadijas nav domātas, lai izjustās emocijas sērojot sakārtotu pa kastītēm. Tās ir atbildes reakcijas uz zaudējumiem, kas daudziem cilvēkiem rodas, taču nav tādas tipiskas atbildes reakcijas uz zaudējumiem, jo nav tipisku zaudējumu."

Piecas sēru stadijas

🔸 Noliegums

Sākumā var šķist, ka notikušais nav īsts. Prāts mēģina aizsargāt mūs no smagā emocionālā trieciena, radot sajūtu, ka viss ir kā sapnī. Mēs nesaprotam, kā turpināt savu dzīvi, un cenšamies vienkārši izdzīvot. Noliegums patiesībā ir veids, kā mūsu psihē dod laiku pielāgoties realitātei.

🔸 Dusmas

Kad sākam apzināties zaudējumu, bieži nāk dusmas – uz sevi, citiem vai pat uz pašu situāciju. Aiz dusmām slēpjas sāpes, un tās ir dabiska reakcija uz zaudējumu. Dažkārt cilvēki dusmojas uz ārstiem, ģimeni vai pat uz aizgājušo cilvēku. Svarīgi ir pieņemt dusmas kā dziedināšanās procesa daļu.

🔸 Kaulēšanās

Šajā posmā rodas domas “Ja vien būtu rīkojies citādi...". Pirms zaudējuma cilvēki mēdz cerēt un lūgt, lai notiktu brīnums, bet pēc tā – vēlēties kaut kā mainīt pagātni. Šī stadija bieži ir saistīta ar vainas sajūtu un vēlmi atrast kādu loģisku izskaidrojumu tam, kas noticis.

🔸 Depresija

Sēras sasniedz dziļāku līmeni, un rodas tukšuma sajūta. Šajā posmā var šķist, ka sāpes nekad nepāries. Ir svarīgi saprast, ka šī depresija nav garīga slimība, bet gan normāla reakcija uz zaudējumu. Patiesībā, ja cilvēks pēc tuvinieka zaudējuma nepiedzīvotu skumjas, tas būtu neparasti.

🔸 Samierināšanās

Daudzi šo posmu uztver kā "viss būs kārtībā", bet patiesībā tas nozīmē pielāgošanos jaunajai realitātei. Samierināšanās nenozīmē, ka mēs aizmirstam aizgājušo cilvēku vai ka sēras pilnībā beidzas. Tā drīzāk nozīmē, ka laika gaitā ir vairāk labo dienu nekā slikto, un mēs atrodam veidu, kā dzīvot tālāk.

Noslēgumā

Sēras ir individuāls un unikāls process, un ne visi cilvēki iziet cauri visām šīm stadijām. Daži piedzīvo tikai dažas, citi tās sajauc vai pārdzīvo vairākas reizes dažādos veidos. Nav viena "pareizā" veida, kā sērot, un viss, ko tu jūti, ir normāli.
Apzinoties šīs stadijas, mēs varam labāk saprast sevi un citus, kas piedzīvo zaudējumu. Sēru process prasa laiku, un svarīgākais ir būt iejūtīgam pret sevi un ļaut sev piedzīvot emocijas tā, kā tās nāk.

📖 Avots: "On Grief and Grieving" – David Kessler, Elisabeth Kübler-Ross.