Mantojuma lietas uzsākšana

Svarīgākais par mantojuma lietas sākšanu – kur vērsties, kādi dokumenti nepieciešami un kas jāzina.

Mantojuma lietas uzsākšana

🔸 Pēc cilvēka aiziešanas viņa mantu, īpašumus un saistības var mantot likumīgie mantinieki. Lai to izdarītu, nepieciešams uzsākt mantojuma lietu pie zvērināta notāra.
🔸 Jāizvēlas jebkurš zvērināts notārs Latvijā. To var izdarīt pie jebkura notāra klātienē vai attālināti, portālā www.latvijasnotars.lv
🔸 Mantojuma lietu var uzsākt sešus mēnešu laikā pēc tuvinieka nāves.
🔸 Mantiniekam ir viens gads no mantojuma atklāšanās (parasti – tuvinieka nāves dienas), lai izteiktu gribu pieņemt mantojumu.
🔸 Jāiesniedz iesniegums mantojuma lietas sākšanai. Iesniegumā jānorāda: mirušā personas dati, iesniedzēja (mantinieka) personas dati un radniecība, informācija par īpašumiem un aktīviem (ja zināms). Tam nepieciešama aizgājēja miršanas apliecība.

Nepieciešams noskaidrot, vai aizgājējs ir atstājis testamentu.

🔸 Ja mirušais bija sastādījis testamentu, tas var būt reģistrēts Latvijas notāru sistēmā (to sauc par publisku testamentu). Tā esamību var pārbaudīt pie jebkura zvērināta notāra un tas ir neapstrīdams.
🔸 Ja mirušais izveidojis privātu testamentu (rakstīts ar roku, parakstīts un glabāts mājās vai citā tuvā vietā), tuviniekiem tas ir jānodod notāram. Tā īstums, tai skaitā aizgājēja rīcībspēja un izteiktie novēlējumi, pēc nāves var tikt apstrīdēts. Tāpat testamentā norādītais var nebūt izpildāms, ja ir pretrunā ar valsts likumos noteikto.
🔸 Ja testamenta nav, mantojums tiek sadalīts pēc civillikumā noteiktās kārtības.

Mantojuma process

🔸 Mantojuma procesa laikā notārs veic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu mantinieku loku un mantojuma sastāvu. Mantinieku lokā var būt testamentā norādītās personas vai arī likumiskie mantinieki – laulātais, bērni, mazbērni, vecāki, brāļi, māsas utt.
🔸 Notārs veic mantojuma inventarizāciju. Tiek apzināts viss aizgājējam piederošais.
🔸 Kopā ar mantu var tikt mantoti arī parādi, ja tādi bijuši. Kopš 2025. 1. janvāra mantinieki par mantojuma atstājēja parādiem atbild ne vairāk kā mantojuma apmērā.
🔸 Kad notārs apstiprina mantiniekus un visu nepieciešamo dokumentāciju, tiek izsniegta mantojuma apliecība.
🔸 Ar šo apliecību mantinieki var pārrakstīt īpašumus uz sava vārda zemesgrāmatā, piekļūt bankas kontiem un citiem finanšu līdzekļiem, pārdot vai pārvaldīt mantojuma daļas.

Papildus iespējamās darbības un izmaksas mantojuma procesā

🔸 Latvijā tuviem radiniekiem (bērniem, laulātajiem, vecākiem) mantojuma nodokli nav jāmaksā, tomēr, ja tiek mantota naudas summa, kas pārsniedz 10’000 EUR, tas ir jāatzīmē savā VID gada ienākumu deklarācijā (kā ar nodokli neapliekams ienākums).
🔸 Ja tiek mantots nekustamais īpašums, īpašumu nepieciešams reģistrēt Zemesgrāmatā uz mantinieka vārda, kā arī ir jāapmaksā nekustamā īpašuma nodošanas nodoklis. Tas var atšķirties atkarībā no mantinieka statusa - bērnam kā vienīgajam mantiniekam jāmaksā nodeva 0.125% apmērā, kamēr citiem radiem un tuviniekiem nodokļa likme sākas no 0.5% un var sasniegt līdz pat 7.5%.
🔸 Ja tiek mantoti naudas līdzekļi bankā, mantojuma apliecība ir jāiesniedz attiecīgajā bankā, kā arī jānoskaidro, vai mirušajam bija kredīti un jāvienojas par atmaksas kārtību.
🔸 Ja tiek mantots transportlīdzeklis, auto jāpārreģistrē CSDD uz jaunā īpašnieka vārda.
🔸 Ja mantinieks pārdod mantoto īpašumu, var būt jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.
🔸 Mantojuma lieta parasti ilgst trīs līdz sešus mēnešus, ja nav konfliktu starp mantiniekiem. Ja ir sarežģījumi vai tiesvedība, process var ilgt ilgāk. Strīdu gadījumā mantinieki var vērsties tiesā vai izmantot mediatora pakalpojumus.